Likumi un plānošanas dokumenti
Latvijā arhitektūras nozare ir būvniecības nozares daļa, un tās tiesisko bāzi pašreiz veido dažādos laika posmos pieņemtie normatīvie akti. Pašreizējā būvniecības tiesiskā regulējuma pamatā ir 2013. gada 14. augustā Saeimas pieņemtais un no 2014. gada 1. oktobra spēkā esošais Būvniecības likums. Tas nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Tāpat tas nosaka arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. Būvniecības procesuālo kārtību regulē MK 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi.
Vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju valstī kopš 2003. gada 1. marta veic Ekonomikas ministrija. Tā ir atbildīga par vienotas būvniecības valsts politikas izstrādi un īstenošanu. Ministrijas kompetence šai jomā ir noteikta Būvniecības likumā, un tajā ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanai un šo aktu projektu izstrāde.
Likumprojekts Arhitektūras likums izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko bāzi arhitektūras nozares pārvaldībai, arhitekta profesijas reglamentēšanai un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanai, kas nodrošina ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, adaptējot Latvijas likumdošanā Davosas deklarācijas principus par augstas kvalitātes būvkultūru (Baukultur).
Būvniecību reglamentējošie normatīvie akti
Būvniecības procesu regulē Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi un speciālie būvnoteikumi, un tos piemēro jaunu objektu būvniecībai, kā arī esošo pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai. Būvniecības nozares normatīvo bāzi veido vairāki likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas apkopoti normatīvo aktu sarakstā atbilstoši būvniecības procesam, sākot ar vispārīgiem normatīvajiem aktiem, tālāk plānošanas – projektēšanas sagatavošanas – projektēšanas – būvdarbu – īpašās būvniecības noteikumiem – ekspluatācijas un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem. Pieejams arī būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai piemērojamo standartu saraksts.
Stratēģijas uzraudzības sistēma (SUS)
SUS.lv sniedz iespēju operatīvi pārskatīt spēkā esošos Rīgas attīstības plānošanas dokumentus, pārskatus par Stratēģijas ieviešanu, RD struktūrvienībās veiktos pētījumus kopš 2003. gada un statistisko informāciju par Rīgu.
Teritorijas attīstību reglamentējošie normatīvie akti
Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā ir normatīvie akti teritorijas attīstības plānošanas jomā – likumi, Ministru kabineta noteikumi un Satversmes tiesas spriedumi.
Arhitektu profesionālo darbību regulē arī Publisko iepirkumu likums un Autortiesību likums.
Arhitektūra valsts pārvaldē
Ministrijas
Ar valsts pārvaldes jautājumiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar arhitektūras nozari Latvijā, strādā četras ministrijas: Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Lai veidotu regulāru, efektīvu un konstruktīvu dialogu ar sabiedrību un īpaši ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, ministrijas izveidojušas vairākas konsultatīvās padomes. Izstrādātos normatīvos aktus, politikas plānošanas dokumentus, jaunās politikas iniciatīvas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un citus tautsaimniecības nozaru attīstībai būtiskus jautājumus tās pārrunā un saskaņo ar vairāk nekā 100 nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Nacionālā Arhitektūras padome (NAP)
NAP darbojas Kultūras ministrijas paspārnē un ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt un sekmēt valsts institūciju un nozares profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos, kas saistīti ar arhitektūras nozares attīstību un kvalitatīvas kultūrvides veidošanu Latvijā. LAS pārstāvji ir tās dalībnieki kopš NAP izveidošanas 2009. gadā.
Latvijas Būvniecības padome (LBP)
LBP ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. LBP pauž viedokli Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām un iesniedz priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem būvniecības nozarē. LBP tiek ievēlēti 15 nevalstisko organizāciju pārstāvji. LAS ir padomes dalībniece kopš tās izveidošanas 2014. gadā.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB)
BVKB sāka darboties 2014. gada 1. oktobrī ar mērķi nodrošināt būvniecībā kvalitāti un drošību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. BVKB ir valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kura veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību, organizē ekspertīzes un piešķir patstāvīgās prakses tiesības, kā arī veic tās uzraudzību.
Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF)
VKKF ir publisks nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar tā likumu un nolikumu. VKKF mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. Fonds neveic komercdarbību, un tā mērķis nav gūt peļņu. Reizi gadā VKKF izsludina konkursus ekspertu komisiju izveidei, un LAS regulāri nozīmē savus pārstāvjus ar arhitektūru un kultūras mantojumu saistītajās komisijās.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP)
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Iestādes mērķis ir veidot un attīstīt sabiedrībai ērtu un profesionālu kultūras mantojuma aizsardzības sistēmu, kas saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem palīdz kultūras pieminekļu saimniekiem un lietotājiem kvalitatīvi saglabāt vērtības, kā arī novērš kultūrvēsturisko vērtību degradējošas aktivitātes. Pārvaldes mērķis ir arī panākt, ka vietējā sabiedrība izprot, novērtē un aizsargā Latvijas kultūrvēsturiskās vides vērtīgāko daļu.
Latvijas Arhitektūras muzejs (LAM)
Muzejs dibināts 1994. gadā kā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (toreiz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas) struktūrvienība. LAM izveidots ar misiju sniegt plašai sabiedrībai priekšstatu gan par Latvijas vēsturisko, gan mūsdienu arhitektūru, tās būtību un attīstību pasaules kopainā, lai veicinātu arhitektūras un kvalitatīvas vides jautājumos izglītotas un ieinteresētas sabiedrības veidošanos.
Atšķirībā no arhitektūras centriem muzejus raksturo krājumi. Uzcelto ēku projektus glabā arhīvi, taču nerealizēti projekti, arhitektoniskas utopijas un idejas nozares attīstībā dažkārt ir nozīmīgākas par īstenotajiem. Tehniskie zīmējumi noklusē radošo procesu, vēsturiskos apstākļus un domu lidojumu, kas virza uz priekšu vēstures gaitu. LAM krājums fiksē ar Latviju saistīto arhitektu radošo veikumu, un muzeja pamatkrājumā šobrīd ir aptuveni 15 tūkstoši vienību – oriģinālie darbi: skices, zīmējumi, ēku maketi. Muzejā ir izveidots Latvijā diplomēto arhitektu reģistrs, un tā zinātniskajā arhīvā uzkrāti arhitektu rokraksti, dokumenti un fotogrāfijas.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (RVC SAP)
RVC SAP darbojas, pamatojoties uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. Tās kompetencē ir veicināt un sniegt atzinumus par šīs teritorijas plānojumu, izvērtēt ieceres par jaunu objektu būvniecību, būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. Tā sniedz atzinumus Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas domes institūcijai par dažādu pārveidojumu ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi. Tāpat tās kompetencē ir arī citas funkcijas saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. LAS pārstāvji ir tās dalībnieki kopš padomes izveidošanas 2003. gadā.
Latvijas Arhitektu savienība (LAS)
Biedrība Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir vienīgā profesionālā arhitektu organizācija Latvijā un apvieno gandrīz vairāk nekā 400 biedru – profesionālu arhitektu. LAS dibināta 1924. gadā un tās mītnes vieta ir Rīgā, Torņa ielā 11, Arhitektu namā.
Būvvaldes
Pilsētas vai novada būvvalde ir pilsētas domes vai novada priekšsēdētāja pakļautībā esoša pašvaldības iestāde, kas koordinē un veic būvniecības procesa pārraudzību un kontroli attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Pilsētas būvvaldes darbību kontrolē un pārrauga pilsētas attīstības komiteja. Būvvaldē ietilpst Arhitektūras pārvalde, Būvniecības kontroles pārvalde, Pilsētvides dizaina pārvalde, Apstādījumu inspekcija un citas struktūrvienības. Būvvaldes mērķis ir veicināt būvniecības pārraudzības procesa vienkāršošanu, caurskatāmību un tā dalībnieku izpratni par esošo kārtību, veidot harmonisku un sabalansētu pilsētvidi un uzraudzīt, lai būvniecības procesi pilsētā noritētu likumīgi.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments
Likvidējot Rīgas pilsētas būvvaldi un aģentūru Rīgas pilsētas arhitekta birojs, šo institūciju uzdevumus pārņēmis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kas pārrauga un koordinē attīstības procesus; nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu, t.sk. veic pašvaldības būvvaldes funkcijas; nodrošina sabalansētu mobilitātes attīstību; pārrauga arhitektūras procesa kvalitāti un kvalitatīvas pilsētvides attīstību; pārrauga un kontrolē vides objektu izvietošanu, pilsētas apstādījumus, zemes ierīcību, nodrošina kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un adrešu piešķiršanu.
Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome
2021. gada jūnijā tika nodibināta Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome, kurā darbojas valsts un pašvaldību institūciju, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvji. Tās mērķis ir veicināt institūciju sadarbību lēmumu pieņemšanā jautājumos par pieminekļu, piemiņas zīmju uzstādīšanu un piemiņas vietu izveidošanu, kā arī jautājumos par informatīvo plākšņu izvietošanu pie objektiem, kuri neatbilst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam, taču kuri sabiedriski nozīmīgās vietās ir izvietoti kā pieminekļi vai piemiņas vietas. Padomes sēdes tiek sasauktas reizi mēnesī.
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)
Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas padotības iestāde, kuras mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas iepirkuma procedūru uzraudzībā. Biroja galvenās darbības jomas: izskatīt iesniegumus publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā; nodrošināt metodisko palīdzību pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem; izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā; normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārbaudīt iepirkumu paziņojumus un to publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; apkopot un sniegt statistisko informāciju par iepirkumiem un koncesijām valstī; sagatavot pārskatus un uzraudzīt iepirkumu un koncesiju procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem.
Būvniecības informācijas sistēma
Būvniecības informācijas sistēma jeb BIS ir elektroniskā vide, kurā tiek nodrošināta informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie e-pakalpojumi. Šobrīd būvniecības informācijas sistēmā ir 8 reģistri, vienotā elektroniskā darba laika uzskaites datubāze un 71 e-pakalpojums. Portāls sastāv no publiskās daļas un daļas, kurai var piekļūt autorizētie lietotāji. Publiskajā daļā ir pieejama informācija par aktualitātēm būvniecībā, reģistru informācija un statistika. Autentificējoties ir iespēja elektroniski noformēt pieprasījumus un iesniegumus. BIS pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
Starptautiskie stratēģiskie dokumenti
Eiropas Savienības arhitektūras politikas pamatnostādnes ir balstītas Eiropas Arhitektūras politikas foruma (EAPF) rekomendācijās. EAPF ir starptautisks tīkls, veidots arhitektūras un arhitektūras politikas atbalstam un sekmēšanai Eiropā. Tas apvieno dažādu iestāžu pārstāvjus (t.sk. ministrijas un publisko pakalpojuma sektoru), kultūras iestādes (arhitektūras muzejus, pētniecības institūtus un līdzīgas iestādes), kā arī arhitektu profesionālās organizācijas šī vārda visplašākajā nozīmē. EAPF tika izveidots Nīderlandes ES prezidentūras laikā 1997. gadā arhitektūras politikai veltītās starptautiskās tikšanās rezultātā, kurā piedalījās pārstāvji no valsts aģentūrām, kultūras iestādēm un profesionālām organizācijām, lai apmainītos viedokļiem un dalītos pieredzē saistībā ar arhitektūras politiku.
Pasaules Ekonomikas foruma Kultūras ministru konferencē pieņemtā Davosas deklarācija aktualizē augstas kvalitātes būvniecības kultūras (Baukultur) konceptu, uzsverot būvniecību ne tikai kā ekonomisku, bet arī kā kultūras notikumu. Ar Davosas deklarāciju tiek pievērsta uzmanība arhitektoniskajai kvalitātei un atbildībai pret iepriekšējo paaudžu radītām vērtībām, kā arī mūsdienu un nākotnes sabiedrības dzīves kvalitāti. Davosas deklarācija aicina atbalstīt darbības un pasākumus augstas kvalitātes būvkultūras veicināšanai un īstenošanai.
Ainavu politiku veidošanu Eiropas valstīs lielā mērā ietekmē Eiropas ainavu konvencija, kas tika pieņemta Florencē 2000. gada 20. oktobrī. Konvencijā uzsvērts, ka ainava ir Eiropas dabas un kultūras mantojuma pamatkomponente, kopīgais mantojums un ieguvums. Konvencija runā arī par to, ka šo kopīgo mantojumu nepieciešams apzināt, saglabāt un izmantot arī kā vietējās ekonomikas veicinātāju. Latvija ir viena no 38 valstīm, kas ir ratificējušas šo konvenciju. Pievienojoties tai 2007. gadā, Latvija apņēmās izveidot ainavu politiku un veicināt konvencijā noteikto pasākumu ieviešanu.
Pasaules valstis apstiprināja ANO Jauno pilsētprogrammu, kas ir vienošanās par ilgtspējīgu cilvēku apmetņu attīstības vīziju un ietver apņemšanos plānot, projektēt, finansēt, attīstīt, pārvaldīt un vadīt pilsētas un cilvēku apmetnes.
Citi starptautiskie dokumenti
Kā Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai ir saistoša arī virkne citu starptautisku dokumentu, kas attiecas un arhitektūru un ainavu:
- Ieteikums par ainavu un ievērojamu vietu skaistuma un rakstura aizsardzību;
- Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību;
- Konvencija Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai;
- Rezolūcija par arhitektonisko kvalitāti pilsētu un lauku vidē;
- Valetas principi vēsturisko pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai un pārvaldībai;
- Ieteikums par vēsturisko pilsētas ainavu ar terminu skaidrojumu;
- Dublinas industriālā mantojuma ievērojamo vietu, konstrukciju, teritoriju un ainavu saglabāšanas principi;
- Jaunā Leipcigas harta
Izglītība
Arhitekta profesiju Latvijā dažādos līmeņos iespējams apgūt 3 mācību iestādēs:
Rīgas Tehniskā universitāte
RTU Arhitektūras fakultāte ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas sagatavo speciālistus arhitektūrā visos augstākās izglītības līmeņos. Studiju laikā ir iespējams iegūt papildu zināšanas teritoriālplānošanā un kultūras pieminekļu restaurācijā, kā arī interjera un ainavu arhitektūrā.
RISEBA (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola)
RISEBA ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas piedāvā starptautisku arhitektūras bakalaura studiju programmu angļu valodā pēc labākajiem ASV un Eiropas arhitektūras izglītības standartiem. Studijas notiek arhitektūras un mediju centrā H2O6.
Rīgas Celtniecības koledža
RCK dažādās koledžas (jeb pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības) un vidusskolas mācību programmās iespējams apgūt arhitekta palīga un arhitektūras tehniķa profesiju, kā arī citus ar būvniecību un restaurāciju saistītus arodus.
Daugavpils Būvniecības tehnikums
DBT ir īsteno profesionālās vidējās un pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības programmas, un šajā mācību iestādē ir iespējams iegūt arhitektūras tehniķa specialitāti.
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums
VTDT ir profesionālās vidējās izglītības mācību iestāde, kura apvieno divas profesionālās skolas – Priekuļu Tehnikumu un Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolu un kurā var apgūt arī arhitektūras tehniķa profesiju.
Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola
LDMV izveidota, apvienojot Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu. Tā ir profesionālās vidējās izglītības mācību iestāde, kam piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, un tajā var apgūt arhitektūras tehniķa profesiju.
Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts
2021. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā izveidots institūts, kura mērķis ir nodrošināt akadēmijas kā zinātniskās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu pētniecībā humanitāro un mākslas zinātņu nozarēs. Institūta galvenā darbība saistīta ar lietišķo un fundamentālo pētījumu izstrādi Latvijas un plašākā starptautiskā kontekstā laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras jomā.
Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks
Latvijas Arhitektu savienības paspārnē jau vairākus gadus aktīvi darbojas unikāla, Latvijas skolās popularitāti iemantojusi arhitektūras izglītības programma jaunāko klašu skolēniem Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks. Tās ietvaros jaunie arhitekti skolēniem rīko interaktīvas nodarbības par arhitektūru, pilsētvidi un telpas veidošanu. SPP ekspertu mērķis ir sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministru izstrādāt metodisko līdzekli skolām, kas nākotnē šādas nodarbības ļaus integrēt skolu mācību programmā bez pašu arhitektu iesaistes.
Programma jaunāko klašu skolēniem
Latvijas arhitektūras skolu plenērs
Latvijas arhitektūras skolu plenēru katru gadu organizē arhitektu birojs Nams (LAS padomes loceklis Sergejs Ņikiforovs) sadarbībā ar RTU Arhitektūras fakultāti, Rīgas Celtniecības koledžas katedru, RISEBA ADF un LLU Arhitektūras un būvniecības katedru.
Arhitektūras vasaras skola
Starptautisku vasaras skolu arhitektūras, pilsētplānošanas, ainavu arhitektūras, dizaina, ģeogrāfijas, vizuālo mākslu un sociālo zinību studentiem RTU Arhitektūras fakultāte sāka rīkot 2003. gadā. Sākotnēji tās mērķis bija popularizēt Rīgas arhitektūras mantojumu un iepazīstināt ārvalstu jauniešus ar studiju iespējām RTU, kā arī paplašināt fakultātes starptautisko partneru loku. Ar laiku vasaras skolas robežas paplašinājās gan tematiski, gan piesaistot arvien tālāku zemju studentus, kuri vēlējās papildināt savas teorētiskās zināšanas un iegūt praktiskas iemaņas, strādājot starpdisciplinārās komandās un izmēģinot dažādas eksperimentālas metodes pilsētvides pētniecībā un projektēšanā. Vasaras skola arvien ir bijusi ne tikai izmēģinājumu poligons un radoša laboratorija studentiem, bet arī ideju ģenerators pilsētām, kurās tā notiek – Rīgai, Valkai un Valgai, Liepājai, Cēsīm. Studentu priekšlikumi teritoriju attīstībai ir rosinājuši diskusijas un plašāku sabiedrības iesaisti konkrētu problēmjautājumu risināšanā. Vasaras skolas tradīciju turpina RTU AF studentu pašpārvalde.
Tālākizglītība
Tālākizglītība ir izglītības turpināšana pēc formālās izglītības ieguves un darba gaitu uzsākšanas. Arhitektūras tālākizglītība ir attīstībā esošs process, kura normatīvās definīcijas pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušās – galvenokārt kā likuma prasība būvspeciālistiem paaugstināt kompetenci profesionālās pilnveides programmās. Ar Kultūras ministrijas atbalstu LAS ir izveidota pastāvīga struktūrvienība Profesionālās kompetences pilnveides pasākumi, kas regulāri organizē sertifikāta uzturēšanai obligātos tālākizglītības seminārus par praktizējošiem arhitektiem un citiem interesentiem aktuālām tēmām.
Informatīvs saraksts ar dažādu organizatoru rīkotajiem tālākizglītības pasākumiem:
1. Latvijas Arhitektu savienības uzturēta mācību e-sistēma www.pkpp.lv
2. Latvijas Arhitektu savienības organizēti semināri klātienē https://www.latarh.lv/
3. Rīgas tehniskā universitāte https://www.rtu.lv/lv/studijas/talakizglitiba
4. RISEBA konferences https://riseba.lv/zinatne/konferences/
5. Latvijas universitāte https://www.muzizglitiba.lu.lv/
6. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mūžizglītības centrs https://www.mc.lbtu.lv/
7. Ekonomikas ministrijas organizēti semināri un vebināri https://www.em.gov.lv/lv/2024gada-pasakumi
8. Izglītības un zinātnes ministrijas projekts http://muzizglitiba.gov.lv/
9. LBS konsultants https://lbskonsultants.lv/seminari/
10. Latvijas būvnieku asociācija (LBA) http://latvijas-buvnieku-asociacija.lv/?cat=55
11. Būvnieku padomes (BDCC) izglītības pasākumi un konferences https://www.buvniekupadome.lv/
12. Latvijas siltuma gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (LSGUTIS) https://www.lsgutis.lv/
13. CMB inženieru kompetences centrs https://ikc.cmb.lv/lv/apmacibu-saraksts
14. Rīgas domes Īpašuma departamenta koka ēku renovācijas centrs (Koka Rīga) https://www.kokariga.lv/
15. DIENAS BIZNESS organizētas konferences https://konferences.db.lv/conferences/
16. Būves nākotnei https://buvesnakotnei.lv/vebinari/
17. Būvniecības informācijas sistēmā plānotie vai arhivētie webināri https://bis.gov.lv/lv/calendar/training_events; https://bis.gov.lv/apmacibas/apmacibu-video-arhivs/citas-notikusas-apmacibas
18. Liepa mācību centrs (darba drošība) https://mcliepa.lv/macibu-kursi-seminari/macibas-buvspecialistiem/
19. Mācību centrs “Komunālceltnieks” (darba drošība) https://www.kcmc.lv/seminari-buvspecialistiem
20. Darba drošības centrs (darba drošība) https://osh.lv/Semin%C4%81ri
21. Mācību centrs BUTS https://www.buts.lv/
22. FN serviss (darba drošība) https://fnserviss.lv/
23. BALTIC CAD (programmatūras apmācības) https://www.baltic-cad.lv/apmacibas/
24. INFOERA (programmatūras apmācības) https://infoera.lv/kursi/autocad/
25. KOGRA (programmatūras apmācības) https://www.kogra.lv/lv/apmaciba/
…. un jebkuri citi, arī ārvalstīs organizēti, tālākizglītības pasākumi