Arhitekts sniedz profesionālos pakalpojumus saistībā ar vides veidošanu pilsētplānošanā, ēku un ēku grupu projektēšanā, būvniecībā, ēku paplašināšanā, konservācijā, restaurācijā vai pārbūvē. Arhitekts ir profesionālis, kas plāno, konsultē, projektē un uzrauga savu projektēto objektu realizāciju. Arhitekta lēmumi ietekmē indivīda un sabiedrības drošību, tāpēc arhitekta profesija saskaņā ar likumu “Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” ir reglamentēta – arhitektam ir obligāta atbilstoša augstākā izglītība, prakse vismaz divu gadu garumā un Arhitekta prakses sertifikāts.
Arhitekts savā darbā ievēro Arhitekta rīcības un profesionālās ētikas kodeksu. Arhitekta pienākumus, uzdevumus un prasmes apraksta Arhitekta profesijas standarts.
Arhitektu sertificēšana
Arhitektu sertificēšana ir mehānisms, caur kuru tiek realizēta profesijas reglamentācija. Sertificēšana tiek veikta saskaņā ar Valsts aģentūras “Nacionālais akreditācijas birojs” akreditētu kārtību. Sertificēšanas kārtības jeb sertficēšanas shēmas izstrādātājs un īpašnieks ir Latvijas Arhitektu savienība (LAS). Visi sertificēšanas veikšanai izstrādātie dokumenti ir LAS intelektuālais īpašums. Sertificēšanas shēmas un tās dokumentu izmantošanu ir jāsaskaņo ar LAS.
Arhitekts savā darbā izmanto:
- praktiskas, sociālas un tehniskas zināšanas, lai izveidotu funkcionālas, drošas, efektīvas, ilgtspējīgas un ekonomiskām vajadzībām atbilstošas ēkas;
- māksliniecisko iztēli un radošu pieeju, lai radītu ēkas, kurās ar formu, gaismu, faktūru, materiāliem un krāsām nodrošina cilvēku estētiskās, garīgās un kultūras vajadzības;
- komunikācijas prasmes, psiholoģisko izpratni, projektējot būves, kas pilda īpašnieku, lietotāju un sabiedrības nereti konfliktējošās vajadzības.
Arhitekta loma projektēšanas procesā
Projektējot jaunu ēku vai esošas ēkas pārbūvi, arhitektam ir izglītībā un pieredzē balstīta kompetence:
- radīt ēkas vīziju un estētisko veidolu;
- radīt vai uzlabot ēkas un telpu funkcionalitāti;
- rūpēties par ēkas lietotāju drošību;
- vadīt projektēšanas procesu kopumā, t.sk. analizēt pasūtītāja vēlmes un koordinēt inženieru darbu;
- nodrošināt būvprojekta saskaņošanas procesu atbildīgajās instancēs;
- piedalīties objekta realizācijas uzraudzībā būvdarbu laikā, lai sniegtu atbalstu būvniecības dalībniekiem optimāla rezultāta sasniegšanai, ievērojot klienta un sabiedrības intereses (autoruzraudzība);
- Izveidot projektēšanas komandu, pieaicinot atbilstoši kvalificētus speciālistus – elektrības, ūdensvada, kanalizācijas, apkures, ventilācijas projektēšanai, ēkas nesošo konstrukciju aprēķiniem un projektēšanai; ēku tehniskai apsekošanai un citas izpētes veikšanai:
Tai skaitā (un ne tikai) sarunās un diskusijās ar ēkas lietotājiem tiek izskatīti vairāki varianti, tiek veikta labākā varianta izvēle no funkcionālā, estētiskā un ekonomiskā aspekta un tiek radīta pievienotā vērtība lietotājiem, videi un sabiedrībai kopumā. Arhitekta darba rezultātam jāatbilst Būvniecības likumā noteiktajiem būvniecības principiem un būtiskajām prasībām. Kā procesu vadītājam arhitektam ir Vispārīgajos būvnoteikumos noteikti pienākumi būvprojektu vadības jomā.
Ko var darīt arhitekts?
Atkarībā no savas darba pieredzes, arhitekts var sniegt arī šādus pakalpojumus:
- konsultācijas pirms projektēšanas uzsākšanas, tehniski ekonomiskā izvērtējuma sniegšana;
- teritorijas plānojumu, koncepciju un skiču izstrāde;
- nekustamā īpašuma vizuāls un funkcionāls novērtējums pirms iegādes, īpašuma attīstības iespēju izpēte;
- materiālu apjomu un tāmju sastādīšana un pārbaude;
- ugunsdrošības un drošības risinājumu pārbaude ēkās;
- arhitektūras projektu ekspertīze;
- atbalsts klientam būvniecības procesā papildus noteiktajiem autoruzraudzības jautājumiem.
Ko arhitekts nedara?
Ja vien arhitektam nav papildu izglītības un atbilstoša sertifikāta, arhitekts nesniedz šādus pakalpojumus:
- būvdarbu vadība un būvuzraudzība (kas bieži tiek jaukta ar autoruzraudzību);
- būvmateriālu iegāde, piegāde, un kvalitātes garantijas par materiāliem vai būvdarbiem.